Donazione
irrītāmĕn
neutral noun III declension

View the declension of this word

1 that irritates
2 (figuratively) stimulus, incitement

permalink
‹ irrītābĭlĭtās
irrītāmentum ›

Browse the dictionary

A B C D E F G H I J K L M N O P Q R S T U V W X Y Z
irrīsŭs masc. noun IV decl.
irrisus adj. perf. part. I cl.
irrisus adj. perf. inf.
irrītābĭlis adj. II cl.
irrītābĭlĭtās fem. noun III decl.
irrītāmĕn nt. noun III decl.
irrītāmentum nt. noun II decl.
irrītans adj. pres. part. II cl.
irrītātē adv.
irrītātĭo fem. noun III decl.
irrītātŏr masc. noun III decl.
irrītātrix fem. noun III decl.
irritatūrūs adj. fut. part.
irrītātŭs masc. noun IV decl.
irrītātus adj. perf. part. I cl.
irritatus adj. perf. inf.
irrĭtē adv.
irrīto tr. v. I conjug.
irrĭto tr. v. I conjug.
irrītor tr. v. I conjug.
{{ID:IRRITAMEN100}}
---CACHE---
Olivetti Media Communication
Our sites
En français
In english
In Deutsch
En español
Em portugues
По русски
Στα ελληνικά
Ën piemontèis
Our mobile applications
Android