Donazione

irrītāmĕn


neutral noun III declension

See the translation of this word



NEUTER
SINGULAR
Nom.
irrītāmĕn
Gen.
irritaminis
Dat.
irritamini
Acc.
irrītāmĕn
Abl.
irritamine
Voc.
irrītāmĕn
PLURAL
Nom.
irritamina
Gen.
irritaminum
Dat.
irritaminĭbus
Acc.
irritamina
Abl.
irritaminĭbus
Voc.
irritamina

‹ irrītābĭlĭtās
irrītāmentum ›

Browse the dictionary

A B C D E F G H I J K L M N O P Q R S T U V W X Y Z
irrīsŭs masc. noun IV decl.
irrisus adj. perf. part. I cl.
irrisus adj. perf. inf.
irrītābĭlis adj. II cl.
irrītābĭlĭtās fem. noun III decl.
irrītāmĕn nt. noun III decl.
irrītāmentum nt. noun II decl.
irrītans adj. pres. part. II cl.
irrītātē adv.
irrītātĭo fem. noun III decl.
irrītātŏr masc. noun III decl.
irrītātrix fem. noun III decl.
irritatūrūs adj. fut. part.
irrītātŭs masc. noun IV decl.
irrītātus adj. perf. part. I cl.
irritatus adj. perf. inf.
irrĭtē adv.
irrīto tr. v. I conjug.
irrĭto tr. v. I conjug.
irrītor tr. v. I conjug.
{{ID:IRRITAMEN100}}
---CACHE---
Our sites
En français
In english
In Deutsch
En español
Em portugues
По русски
Στα ελληνικά
Ën piemontèis