NEUTER
SINGULAR
Nom.
Gen.
Dat.
Acc.
Abl.
Voc.
PLURAL
Nom.
praemandata
Gen.
praemandatōrum
Dat.
praemandatis
Acc.
praemandata
Abl.
praemandatis
Voc.
praemandata
praemandata pl. nt. noun II decl.
---CACHE---
Our sites
- Dizionario italiano
- Grammatica italiana
- Verbi Italiani
- Dizionario latino
- Dizionario greco antico
- Dizionario francese
- Dizionario inglese
- Dizionario tedesco
- Dizionario spagnolo
- Dizionario greco moderno
- Dizionario piemontese
En français
In english
In Deutsch
En español
Em portugues
По русски
Στα ελληνικά
Ën piemontèis