MASCULINE
    SINGULAR
            Nom.
ĭnaurātŏr
                Gen.
inauratoris
                Dat.
inauratori
                Acc.
inauratorem
                Abl.
inauratore
                Voc.
ĭnaurātŏr
                PLURAL
            Nom.
inauratores
                Gen.
inauratorum
                Dat.
inauratorĭbus
                Acc.
inauratores
                Abl.
inauratorĭbus
                Voc.
inauratores
                ĭnaurātŏr masc. noun  III decl.
---CACHE---
                
                Our sites
                - Dizionario italiano
 - Grammatica italiana
 - Verbi Italiani
 - Dizionario latino
 - Dizionario greco antico
 - Dizionario francese
 - Dizionario inglese
 - Dizionario tedesco
 - Dizionario spagnolo
 - Dizionario greco moderno
 - Dizionario piemontese
 
En français
                
                
                In english
                
                
                In Deutsch
                
                
                En español
                
                
                Em portugues
                
                
                По русски
                
                
                Στα ελληνικά
                
                
                Ën piemontèis
                
                Our mobile applications
                Android