MASCULINE
    SINGULAR
            Nom.
dispunctŏr
                Gen.
dispunctoris
                Dat.
dispunctori
                Acc.
dispunctorem
                Abl.
dispunctore
                Voc.
dispunctŏr
                PLURAL
            Nom.
dispunctores
                Gen.
dispunctorum
                Dat.
dispunctorĭbus
                Acc.
dispunctores
                Abl.
dispunctorĭbus
                Voc.
dispunctores
                dispunctŏr masc. noun  III decl.
---CACHE---
                
                Our sites
                - Dizionario italiano
 - Grammatica italiana
 - Verbi Italiani
 - Dizionario latino
 - Dizionario greco antico
 - Dizionario francese
 - Dizionario inglese
 - Dizionario tedesco
 - Dizionario spagnolo
 - Dizionario greco moderno
 - Dizionario piemontese
 
En français
                
                
                In english
                
                
                In Deutsch
                
                
                En español
                
                
                Em portugues
                
                
                По русски
                
                
                Στα ελληνικά
                
                
                Ën piemontèis
                
                Our mobile applications
                Android